17.08.2020
"Rītausmieši" sezonu sāk ar ekskursiju
Dejotājiem
jaunais gads neiesākās janvārī, bet gan augustā, tikai šoreiz to nesākām uzreiz
ar deju nometni, bet gan ekskursijā pa Kurzemi. Parasti visi kolektīva pasākumi
saistīti ar gatavošanos koncertiem vai pašu uzstāšanos. Sen nebija organizēts
vienkāršs atpūtas pasākums bez nodarbībām un stresa. Diemžēl ekskursijā
nepiedalījās visi kolektīva dalībnieki, taču arī 13 ekskursanti ir grupa!
Izbraucām
no Rīgas ar savām automašīnām 8. augusta agrā rītā. Jau pēc pl. 10 bijām pie Slīteres
bākas. Uzkāpām bākā, apmeklējām Slīteres rezervāta mācību centru un izgājām
dabas taku patiesi skaistā laikā.
Interesanti bija, ka Pēterezera
dabas taka izrādījās bagāta ar sēnēm, taču nebija nevienam pat maisiņa, kur tās
visas salikt. Tā nu izlīdzējāmies ar pašu plaukstām un tulks Rota ziedoja savas
somas vienu kabatu. Mellenes gan bira pa taisno mutēs…
Diena iekarsa jau no paša rīta, līdz ar to jūra Mazirbē bija kā glābiņš pēc divām izietām dabas takām. Kārtīgs iesildīšanās treniņš pirms deju sezonas uzsākšanas! Mazirbē ne tikai baudījām veldzi jūrā, bet arī apskatījām laivu kapsētu, kā arī turpinājām vākt sēnes, bet nu jau maisiņā.
Mūsu tālākais punkts bija Kolka, kur
uzkāpām skatu tornī, aizgājām līdz Kolkas ragam un baudījām saldējumu, kas tik
karstā dienā bija augstākās baudas brīdis.
No Kolkas nu jau Rīgas virzienā
apmeklējām Ēvažu stāvkrastu, kur vairāki dalībnieki visus iepazīstināja ar
GEOCATCH aplikāciju, atrodot vienu no neskaitāmajiem noglabātajiem “dārgumiem”
visā pasaulē. Ekskursijas laikā kopumā atklājām 3 kontrolpunktus. Bija iespēja
vēl vairāk, bet laika deficīts un spēka trūkums uz beigām to neļāva.
Pūrciema baltā kāpa pirms Ģipkas
bija pēdējais apskates objekts pirms pusdienām Rojā, kas sanāca stipri pavēlu, taču
jautrā kompānijā un labā laikā burkšķošam vēderam netiek dota priekšroka. Varam
uzteikt Rojas ēdnīcu “Ķipītis”, kur pieejams ne tikai gatavais ēdienu
piedāvājums bistro veidā, bet arī ceptuves un lauku labumu produkcija. Rojā nopirkām
arī žāvētas zivtiņas. Jautra izvērtās fotografēšanās pie nosaukuma ROJA
burtiem.
Ekskursijas programmā bija vēl daži
apskates objekti, taču mēs kā pēdējo apmeklējām Kaltenes akmens kalves, kur
vakara krēslā bija vēl īpašāka gaisotne kā parasti. Nu ļoti apgaroti un pat spocīgi
tie lielie akmens krāvumi…
Kopumā dienas laikā tika nostaigāti
16 km un ne jau pa taisnu virsmu – ļoti labs fiziskais treniņš un kolektīva
saliedēšanas pasākums, pārvarot grūtības. Pa nakti palikām pie jūras Apšuciemā.
Pāris minūtes nokavējām saulrietu, taču skaistas bildes sanāca tāpat!
Svētdienas rītu sākām aktīvi – daži
bija cēlušies uz saullēktu, taču visi dienu sāka ar brokastu putru, lai būtu
spēks doties ceļā arī otrā dienā. Gājām pārgājienā uz Apšuciema dendrāriju, kas
gan ir tuvāk nākamajam ciemam. Devāmies ceļā gar jūru, ik pa laikam peldoties,
jo jau no paša rīta sākās svelme.
Ieejot
mežā, turpinājās botānikas mācību nodarbības, jo atkal jau priecējām sevi ar
mellenēm, brūklenēm, kā arī visdažādākajām sēnēm, kuras izrādās, visi nemaz
nepazīst! Lāčupītes dendrārijā šobrīd gan nekas nezied, taču varēja baudīt
interesantu džungļu sajūtu, kā arī ūdens atrakcijas, jo pie upītes uz kāpas
izveidots slidkalniņš no plēves.
Atpakaļceļš bija diezgan grūts, jo
bijām kopā atkal nogājuši 10 km. Labi, ka varēja ik pa laikam nopeldēties un
kārtīgi izpļāpāties. Kad atgriezāmies apmešanās vietā, bija jāķeras pie sēņu
tīrīšanas, ko daži darīja pirmo reizi. Kopdarbs vainagojās ar pašu gatavotām
pusdienām no Latvijas lauku un mežu labumiem. Atzīmējām arī mūsu Madaras vārda
dienu – kur gan labāk kā ar savējiem!
Pirms ekskursijas visi bija
plānojuši laicīgi atgriezties Rīgā, taču prieks, ka neviens negribēja braukt
prom, jo kopā jutāmies patiesi labi. Jācer, ka neatgriezīsies Covid ierobežojumi
un tikpat jauki noritēs arī mūsu plānotā deju nometne augusta beigās, lai
pienācīgi sāktu gatavoties Nedzirdīgo dienas koncertam, kas aizritēs LNS simtgades
tēmā. Turam īkšķus, ka varēsim aizrautīgi turpināt tik aktīvi iesākto sezonu!
Teksts: Dana Kalpiņa-Geida