Kultūras pieejamības izvērtējumā uzmanība pievērsta ne tikai vides pieejamībai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet arī tam, cik pieejamas Latvijas kultūrtelpas ir cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Lai gan pēdējos gados uzlabojusies fiziskā piekļūstamība, nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem joprojām ir ierobežotas iespējas pilnvērtīgi apmeklēt teātra izrādes.
Latvijas Nedzirdīgo savienības domes priekšsēdētāja Inese Immure dalās pieredzē par kultūras iestādēs pieejamajiem tehniskajiem risinājumiem, norādot, ka ar to ieviešanu vien nepietiek – tiem ir arī kvalitatīvi jādarbojas. Viņa uzsver, ka cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem jābūt iespējai pilnvērtīgi baudīt kultūras pasākumus, jo arī viņi ir sabiedrības daļa un maksā nodokļus, tādēļ kultūras pieejamībai jābūt vienlīdzīgai visiem.
Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidents Ivars Kalniņš skaidro, ka lielākais šķērslis joprojām ir subtitru trūkums. Viņš norāda, ka nedzirdīgie nevar brīvi izvēlēties izrādes, kuras vēlas apmeklēt, bet ir spiesti doties tikai uz tām, kurās nodrošināti subtitri. Tāpat viņš akcentē, ka kultūras iestādes bieži nesniedz informāciju par pieejamības risinājumiem, tādēļ nedzirdīgie nereti pat nezina, vai konkrētais pasākums viņiem būs pieejams.
Publikācijā uzsvērts, ka pieejamības nodrošināšana ne vienmēr prasa lielus finanšu ieguldījumus – būtiska ir arī izpratne par dažādu sabiedrības grupu vajadzībām, savlaicīga informācijas sniegšana un universālā dizaina principu ievērošana. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka no 2025. gada raidījums “Kultūršoks” būs skatāms arī ar tulkojumu latviešu zīmju valodā, paplašinot tā pieejamību nedzirdīgajiem skatītājiem.
Plašāk lasi LSM publikācijā:
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/20.12.2024-atjaunotais-jaunais-rigas-teatris-no-skatitajiem-ratinkreslos-augstako-atzimi-nesanem.a581224/