27.05.2014
EUD darbnīcas, seminārs un Ģenerālā asamblejā Grieķijā
No 15. līdz 18. maijam Grieķijas galvaspilsētā Atēnās notika Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) rīkotā darbnīca, seminārs un Ģenerālā asambleja, kurā no Latvijas piedalījās LNS prezidents Edgars Vorslovs. Gan darbnīcu, gan semināra tēmas bija vērstas uz nedzirdīgo iekļaušanos politiskajos procesos.
15. maijā dienas pirmajā pusē tika prezentēts paveiktais EUD realizētajā pilotprojektā INSIGN (http://www.eu-insign.eu/).
Projekta mērķis ir nodrošināt jebkura Eiropas Savienības (ES) pilsoņa ar dzirdes traucējumiem kontaktēšanos ar ES institūcijām.
Projekts ar budžetu 732 269.00 EUR tika uzsākts 2014. gada janvārī un ilgs līdz decembrim, tajā iesaistījušās 6 organizācijas.
Projekta ietvaros tiks izstrādāta uz web bāzēta platforma, kuru izmantojot ar tulka starpniecību būs iespējams sazināties ar ES institūcijām gan zīmju valodā, gan rakstiski. Šobrīd testa režīmā pieejami starptautisko zīmju, angļu (BSL), franču, holandiešu, spāņu un ungāru zīmju valodu tulku pakalpojumi, rakstiskajā tulkošanā (speech-to-text) angļu un franču valodu tulkojums. Ja ES institūcijas atzīs par lietderīgu projekta turpināšanu, tad nākotnē plānots izveidot savienojumus arī ar citu valstu zīmju valodas tulku komunikācijas centriem. Jāsaka, ka pati demonstrēšana kliboja, jo viesnīcā, kur notika pasākums, internets bija ļoti lēns, savienojumi pārtrūka un tulkojums „uzkārās”.
Dienas otrajā pusē notika darbnīca, kuras pirmajā daļā tika spriests par nedzirdīgo iespējām iekļauties politiskajos procesos.
Klātesošie tika iepazīstināti ar EUD izstrādāto „2014. gada vēlēšanu manifestu” (http://www.eud.eu/uploads/ManifestoOffical.pdf). To parakstījuši vairāk nekā 80 Eiropas Parlamenta (EP) deputātu, diemžēl neviens deputāts no Latvijas to nebija parakstījis. Manifesta būtība ir tā, ka EP deputāti apņemas nodrošināt iekļaušanos politiskajos procesos arī nedzirdīgajiem, parakstot manifestu, EP deputāti apņēmās:
1. tulkot vismaz vienu lapu no savas vēlēšanu kampaņas mājaslapas vai cita saziņas kanāla (piemēram, facebook) zīmju valodā;
2. subtitrēt vismaz vienu video informāciju runātajā valodā savas vēlēšanu kampaņas mājaslapas vai citā saziņas kanālā;
3. rīkot vismaz vienu konferenci vai citu publisku pasākumu, kur nodrošinās tulkojumu zīmju valodā un rakstisko tulkojumu;
4. organizēt vismaz vienu atvērtu tikšanos ar vēlētājiem, kurā iespējams nedzirdīgajiem pilnvērtīgi piedalīties, izmantojot sev vēlamo saziņas metodi;
5. izmantojot Eiropas Komisijas pilotprojekta (INSIGN) piedāvāto zīmju valodas video tulkojuma servisu, vismaz vienu reizi sazināties ar nedzirdīgu pilsoni.
EUD prezidents un reizē arī Somijas Nedzirdīgo savienības prezidents Marku Jokinens atzīmēja deklarācijas pozitīvo nozīmi, kur iekļautās idejas var pārnest uz vietēja mēroga vēlēšanām, kas jau izdarīts Somijā, kur līdzīgs manifests parakstīts ar Somijas politiskajām partijām.
Darbnīcas nobeigumā tika spriests par EUD statūtu un iekšējo noteikumu izmaiņām, kas jāapstiprina Ģenerālajā asamblejā. Par dažiem pantiem viedokļu bija tik daudz un atšķirīgi, ka spriešana ieilga līdz vēlam vakaram.
16. maijā notika EUD un Grieķijas Nedzirdīgo federācijas (HFD) rīkotais seminārs „Darboties, reaģēt, tiekties”, kas bija vērsts uz nedzirdīgo iekļaušanos politiskajos procesos.
Seminārs tika atklāts ar EUD prezidenta, Pasaules nedzirdīgo federācijas (WFD) prezidenta, Eiropas Zīmju valodas tulku foruma (EFSLI) prezidenta un Eiropas Nedzirdīgo jauniešu savienības (EUDY) pārstāvja uzrunām. Pēc tam uzrunas teica HFD prezidents un Grieķijas valdības pārstāvji.
Dienas pirmajā pusē uzstājās EP deputāti no Grieķijas, kuri iepazīstināja ar EP darbu un ES pilsoņu iespējām piedalīties ES politikas procesos. Nedzirdīgais EP deputāts no Ungārijas Ádám Kósa informēja par savu darbu EP no 2009. – 2014. gadam un tur gūto pieredzi. Pirmie trīs gadi pagājuši, informējot EP deputātus par nedzirdīgajiem un viņu problēmām – bijis jāizplata daudz drukātās informācijas un jāuzaicina EP deputāti uz tikšanos EUD birojā. Būtiski arī tas, ka viņam bija iespēja EP pasākumos uzstāties zīmju valodā, kas pievērsa pārējo uzmanību nedzirdīgajiem kā personībām. Nobeigumā viņš izteica gandarījumu, ka šī gada EP vēlēšanas jau startē 5 nedzirdīgie – bez viņa paša arī pārstāvji no Beļģijas, Grieķijas, Vācijas un Polijas.
Heriot-Watt Universitātes (Edinburga, Lielbritānija) profesore Jemira Napier, kas pati bijusi zīmju valodas tulks, prezentēja pētījumu par tulkošanu zīmju valodā politiskajā sfērā.
Tika uzsvērta tulka izglītības un profesionalitātes nozīme, lai nedzirdīgais varētu līdzvērtīgi iekļauties politiskajos procesos, jo pēc būtības nedzirdīgais ir „salaulāts ar tulku”. Šī universitāte kopā ar Vācijas un Somijas universitātēm realizē maģistra studiju projektu EUMASLI (http://www.eumasli.eu/), kura ietvaros zīmju valodas tulkiem ir iespēja celt savu kvalifikāciju.
Pēcpusdienā EUD viceprezidents Humberto Insolera un EUD valdes loceklis Gergely Tapolczai prezentēja informācijas apkopojumu par zīmju valodas atzīšanas nepieciešamību (tiesisko regulējumu) kā līdzekli uz pilnīgu iekļaušanos un vienlīdzību ES pilsoņiem. Gandrīz visās ES valstīs dažādos likumdošanas aktos ir atzīta zīmju valoda. ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām ir noteiktas nedzirdīgo tiesības izmantot zīmju valodu un iegūt informāciju vizuālā veidā, tāpēc būtu jāpanāk informācijas ieguves iespējas zīmju valodā visās dzīves jomās, to skaitā politikas, jo pieejamība nedzirdīgajiem nozīmē – saprotamu informāciju. Tika atzīmēts arī tas, ka pašu nedzirdīgo zīmju valodā sagatavotajiem videosižetiem nepieciešami subtitri, lai informācija būtu pieejama arī tiem, kas neprot zīmju valodu.
Turpinājumā EUD Politikas ierēdne Annika Pabsch un EUD prezidents Markku Jokinen klātesošos iepazīstināja ar EUD veikto pētījumu informāciju par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas gaitu ES valstīs (http://www.eud.eu/UNCRPD_Survey-i-693.html) un par grāmatā „UNCRPD implementation in Europe – a Deaf perspective” (attēlā) apkopoto informāciju par šīs Konvencijas 29. panta „Līdzdalība politiskajā un sabiedriskajā dzīvē” īstenošanu Eiropā un nedzirdīgo perspektīvām. EUD prezidents uzsvēra, ka nedzirdīgo organizācijām būtu aktīvi jāpiedalās Konvencijas ieviešanas uzraudzībā savās valstīs. Kā pirmajam jaunā grāmata tika pasniegta pasākuma organizatoram – HFD prezidentam.
Nedzirdīgais profesors no Grieķijas Chrysostomos Papaspyrou atraktīvā veidā klātesošos iepazīstināja ar pētījumu par grieķu zīmju valodu un procesu uz tās atzīšanu. Kā savos pētījumos iegūtu interesantu faktu viņš atzīmēja, ka 339. gadā pirms mūsu ēras sengrieķu filozofs Platons diskusijā par cilvēku valodām ar savu skolotāju Sokratu ir pieminējis zīmju valodu un atzīmējis, ka tā ir dabiska nedzirdīgiem cilvēkiem.
Semināra nobeigumā klātesošo organizāciju pārstāvji parakstīja Atēnu deklarāciju, kurā pausts atbalsts Grieķijas Nedzirdīgo federācijai tās darbos, lai panāktu grieķu zīmju valodas atzīšanu.
18. un 19.maijā notika EUD Ģenerālā asambleja (GA). Tās darba kārtībā bija 19 jautājumi. Pēc asamblejas atklāšanas par pilntiesīgu EUD locekli tika uzņemta Horvātijas Nedzirdīgo un vājdzirdīgo savienība, un tā šajā asamblejā piedalījās pilntiesīgie biedri no 26 valstīm. Nepiedalījās Igaunijas, Kipras, Luksemburgas, Rumānijas un Slovākijas pārstāvji. Klāt kā novērotāji WFD, EDSO, EFSLI un EUDY prezidenti un asociēto biedru pārstāvji no Maķedonijas, Serbijas un Izraēlas.
GA raiti apstiprināja iepriekšējās GA, kas notika Īrijā, protokolu un EUD 2013. gada darba pārskatu, kas apkopots uz 24 lappusēm. Tur apkopotā informācija ir pieejama jebkuram interesentam EUD mājaslapā un sociālo mediju Facebook un Twitter EUD profilos.
Tika apstiprināts EUD 2013. gada budžeta izlietojuma pārskats – ieņēmumi 209 090.51 EUR (to skaitā EK finansējums 164 954.48 EUR) un izdevumi 210 633.29 EUR. Pieņemts zināšanai 2014. gada budžeta projekts, kur gan ieņēmumi, gan izdevumi plānoti 265 198.87 EUR (no EK plānots saņemt 212 156.87 EUR). Šajā budžetā nav iekļauts jau minētā pilotprojekta INSIGN finansējums.
Turpinājumā GA dalībnieki pieņēma zināšanai EUD 2014. gada darba programmu un politisko stratēģiju, kurās uzsvars likts uz nodarbinātības problēmu un likumdošanas aktu pētīšanu, jauno tehnoloģiju apzināšanu un to pieejamību, politisko lobēšanu, sadarbību ar citām ES līmeņa NVO. Plānots papildus pieņemt jaunus darbiniekus – grāmatvedi, tulku un EUD izpilddirektora palīgu – biroja administratoru.
Ilgāka spriešana izvērtās par statūtu grozījumiem un iekšējo noteikumu izmaiņām. Dažos punktos delegātiem nebija vienprātības, un jaunajai redakcijai bija iesniegti vairāki varianti, par kuriem bija jābalso. Delegāti nespēja vienoties par terminu „nedzirdīgs” – 2/3 balsu nespēja savākt neviens no piedāvātajiem 3 variantiem, tāpēc statūtos tā nebūs. Tika noraidīti priekšlikumi par balsošanu, kur bija paredzēts, ka balsojums „atturas” netiek ņemts vērā, un otrs priekšlikums, ka delegāti var balsot tikai „jā” vai „nē”. Ar lielu balsu vairākumu pieņēma grozījumus, ka turpmāk no katras valsts par pilntiesīgu biedru varēs būt tikai viena organizācija,un tas drusku sarežģījis situāciju Beļģijā, jo to līdz šim pārstāvēja divas organizācijas. Tāpat iekšējos noteikumos tika apstiprināts, ka turpmāk katrai valstij būs tikai viena balss (līdz šim bija divas) un valdes locekļi varēs tikt ievēlēti tikai uz diviem četru gadu termiņiem pēc kārtas.
Tā kā nākamgad Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē, tad GA nobeigumā uzstājās arī LNS prezidents, kas prezentēja
Latvijas gatavību uzņemties nākamā gada EUD darbnīcas, semināra un GA norisi. Plānots, ka tas notiks no 14. – 17. maijam Rīgā. Seminārs būs vērsts uz nodarbinātības jautājumu risināšanu, un tā sākotnējā devīze ir „Iekļaujoša un ilgtspējīga dalība darba tirgū”.
Ar EUD darbnīcu, semināra un GA norisi bildēs un video sižetos plašāk var iepazīties EUD mājas lapā http://www.eud.eu/ un EUD Facebook profilā https://www.facebook.com/eudeaf.
Teksts: Edgars Vorslovs
Foto no personiskā arhīva