No 23. līdz 25. maijam LNS viceprezidents Ivars Kalniņš, pārstāvot Latviju, piedalījās Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) organizētajā seminārā un Ģenerālajā asamblejā Briselē, Beļģijā. Tajā piedalījās 29 delegāti no 28 Eiropas valstīm. Trīs darba dienas bija saturīgas un koncentrētas uz pieejamības jautājumiem, kas ir aktuāli cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem visā Eiropā.

Vēl pirms EUD semināra Ivars Kalniņš devās uz Namūru, kas ir stundas brauciena attālumā no Briseles, uz tikšanos ar Beļģijas Franču Nedzirdīgo federācijas projekta vadītāju, lai apspriestos un sagatavotu “Erasmus+” projekta pieteikumu par kopīgām aktivitātēm Latvijas un Beļģijas junioriem nākamgad.

Pirmajā dienā, 23. maijā, notika seminārs, kas bija sadalīts divās daļās – par Eiropas Savienības (ES) pieejamības tiesību aktiem un ES valstu zīmju valodu juridisko atzīšanu. ES pieejamības tiesību akti ir uzlabojuši pieejamību personām ar invaliditāti, tostarp nedzirdīgiem cilvēkiem, tomēr aktu īstenošana ES dalībvalstu līmenī nav bijusi tik veiksmīga, cik cerēts. Turklāt dažas dalībvalstis ES tiesību aktus nav iekļāvušas valsts likumos pilnībā. Tāpēc EUD politikas vadītājs Aleksandrs Blokss prezentēja pārskatu par trim ES pieejamības tiesību aktiem: Eiropas pieejamības aktu, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu un Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu. Pēc prezentācijas par galvenajiem noteikumiem, kas attiecas uz nedzirdīgiem cilvēkiem, tika veikta nacionālo nedzirdīgo organizāciju aptauja, lai novērtētu, cik lielā mērā un cik pareizi tiesību akti ir ieviesti valstiskā līmenī. Jāpiezīmē, ka Latvijai ir daudz darāmā, lai īstenotu ES tiesību aktu normas.

EUD ir smagi strādājusi, lai virzītu 30 valstu zīmju valodu juridisku atzīšanu ES līmenī. ES valstīm, kuras ratificēja ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ir pienākums ievērot šīs konvencijas 21. pantu, kas paredz zīmju valodas atzīšanu par oficiālu valodu. Prezentācijā EUD politikas vadītājs Aleksandrs Blokss izklāstīja EUD interešu aizstāvības stratēģiju, lai panāktu ES valstu nacionālo zīmju valodu atzīšanu. Viņš arī izcēla, ka EUD īpaši pievērš uzmanību ES pienākumam juridiski atzīt dalībvalstu zīmju valodas. Radās ideja sagatavot Briseles deklarāciju, kas aicinātu atzīt ES valstu nacionālās zīmju valodas, un to prezentēt EUD 40. gadadienā nākamgad. Seminārā paustā ideja guva lielu atbalstu no EUD dalīborganizāciju pārstāvjiem, bet būs nepieciešama ES mēroga kampaņa, lai šo mērķi sasniegtu.

Šajā seminārā tika prezentēts EUD pašlaik īstenotais projekts “Nedzirdīgo eiropiešu iespēju nodrošināšana ES vēlēšanās” (ADPA-EED). Šī projekta mērķis ir nodrošināt, lai visiem nedzirdīgajiem iedzīvotājiem būtu pieejama informācija par demokrātijas procesiem un viņu tiesībām balsot. Projekts sniedz informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām nedzirdīgiem cilvēkiem starptautiskajās zīmēs, ļaujot aptuveni vienam miljonam nedzirdīgo Eiropas pilsoņu pilnvērtīgi piedalīties ES demokrātiskajos procesos. Ir izveidota ADPA-EED tīmekļvietne, kuru iespējams aplūkot šeit:

https://eu-election.eu/

Otrajā dienā, 24.maijā, notika Beļģijas Franču Nedzirdīgo federācijas un Beļģijas Flandrijas Nedzirdīgo federācijas organizētais seminārs par brīvprātīgo darbu un veselības aprūpes pieejamību Eiropas nedzirdīgo kopienām. Pēc semināra atklāšanas Beļģijas Franču Nedzirdīgo federācijas direktore Marija-Florence Devaleta un Flandrijas Nedzirdīgo federācijas izpilddirektore Tīna Van Horebeke novadīja informatīvu lekciju, atbildot uz jautājumu, kāpēc Beļģijai ir divas nacionālās nedzirdīgo organizācijas. Beļģijas vēsture bijusi sarežģīta, tāpēc laika gaitā politiskās struktūras izmaiņu dēļ tika izveidota divvalodu valsts, līdz ar to arī nodalītas nedzirdīgo organizācijas (1977. gadā).

Pēc tam bijušais EUD prezidents Marku Jokinens sniedza analītisko informāciju par brīvprātīgo un algoto vadības darbu bezpeļņas nedzirdīgo organizācijās. Rezumējot Jokinena apkopoto informāciju, pēdējos gados Eiropas nedzirdīgo organizācijās algoto darbinieku skaitam ir tendence pieaugt, bet brīvprātīgā darba aktualitāte pakāpeniski sarūk. Jokinens uzskata, ka nedzirdīgo organizācijās brīvprātīgais un algotais darbs jāsasaista kopā, lai varētu veiksmīgi piesaistīt brīvprātīgos. 

Tad Flandrijas Nedzirdīgo federācijas izpilddirektore Tīna Van Horebeke prezentēja brīvprātīgo darba politikas programmu. Šajā federācijā ir 22 algoti darbinieki, bet tā aktīvi iesaistījusi brīvprātīgos organizācijas darbā. Gada laikā reģistrēti 300 brīvprātīgie darbinieki, kas ir federācijas veiksmīgā darba rezultāts. Sākotnēji viņi izstrādāja brīvprātīgā darba politikas stratēģiju un tagad to realizē. Ļoti svarīga ir algoto un brīvprātīgo darbinieku intensīva sadarbība, jo ieguvumi ir abpusēji. 

Pēc pusdienām bija otrā semināra tēma “Veselības aprūpes pieejamība”. Lektores Florence Mariona un Milēna Segīna (pārstāv Beļģijas Franču Nedzirdīgo federāciju), kuras ikdienā darbojas medicīnas jomā un vada projektu, vadīja lekciju “Veselības aprūpes pieejamība: pieredzes apmaiņa un prezentācija – tīmekļvietne, kas veltīta veselības informācijai zīmju valodā”. Nedzirdīgo kopienas nepietiekamo zināšanu par cilvēka ķermeņa uzbūvi un veselības jautājumiem dēļ radās ideja īstenot projektu – izveidot tīmekļvietni par šiem jautājumiem zīmju valodā. Lektores īpaši uzsvēra, ka video zīmju valodā sagatavošanā piedalījās nedzirdīgie tulki, kas veica tulkojumus, un medicīnas jomas konsultanti, kas sniedza detalizētus skaidrojumus par veselības jautājumiem. Viņu izveidotā tīmekļvietne aplūkojama šeit: 

http://www.isasi.be/

Semināra beigās dalībnieki bija sadalīti vairākās darba grupās, lai apmainītos pieredzē un rastu risinājumus esošajām problēmām divu tēmu ietvaros: 

veselības aprūpes pieejamība; 

brīvpratīgo darbu pieejamības aspekti nedzirdīgiem cilvēkiem. Darba grupās padarītā apkopojumu EUD sagatavos un izplatīs vēlāk. 

Pilnais semināra ieraksts starptautiskajās zīmēs apskatāms šeit: 

https://www.facebook.com/share/v/Akw2XNGRRY5hHRZb/

Pēc semināra abas organizācijas semināra dalībniekiem sarīkoja divu stundu ekskursijas tūri pa Briseli.

Trešajā dienā, 25.maijā, kas bija nopietnākā un svarīgākā darba diena, norisinājās EUD Ģenerālā asambleja. Darbs iesākās ar iepriekšējās Ģenerālās asamblejas protokola apstiprināšanu, kas bija garš un ietvēra EUD pabeigtos projektus. Informācija par šiem projektiem ir EUD tīmekļvietnē: 

https://www.eud.eu/projects/current-projects/

Pēc tam tika prezentēta atskaite par EUD paveikto darbu 2023. gadā, kuru sniedza EUD valdes loceklis Endijs Van Horebeke (Beļģija). Tad sekoja finanšu atskaite par 2023. gadu, kuru prezentēja EUD valdes loceklis, jurists Deivids Bukstons (Anglija). Personīgu iemeslu dēļ viņš prezentāciju demonstrēja attālināti. Atskaite bija rūpīgi sagatavota, lai delegātiem būtu skaidrs skatījums par EUD naudas plūsmu. EUD naudas apgrozījums 2023. gadā ir mazliet samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jo lielākā daļa projektu bija noslēgušies. Kopumā 2023. gadā EUD ieņēmumi bija 889 708 EUR un izdevumi 922 987 EUR. Pēc finanšu atskaites sekoja informācija par EUD plānotajiem darbiem un 2024. gada budžetu, kas plānots ar ieņēmumiem 706 862,51 EUR apmērā (lielāko daļu finansējuma veido projekti) un izdevumiem 661 077,50 EUR apmērā.  

Nobeigumā tika izskatīti trīs priekšlikumi, kurus bija iesniegušas trīs dalībvalstu nedzirdīgo organizācijas. Pirmais priekšlikums no Zviedrijas Nacionālās Nedzirdīgo asociācijas (SDR) bija par darbu pie nedzirdīgo bērnu tiesībām uz zīmju valodu skolās. SDR ierosināja asamblejai pieņemt lēmumu, lai EUD nepārtraukti izglītotu par nedzirdīgo bērnu tiesībām uz savas valsts zīmju valodas izmantošanu skolā, kā arī par riskiem, kam pakļauti bērni, ja viņi nesaņem izglītību savas valsts zīmju valodā. 

EUD valde atzina, ka izglītība neietilpst ES kompetencē, jo valstu valdības ir atbildīgas par savu izglītības politiku un finansējumu. Tomēr EUD joprojām ir apņēmusies veidot politiku, kas garantē nedzirdīgo bērnu tiesības. Tādēļ EUD valde neatbalstīja šo priekšlikumu, bet turpinās aizstāvēt nedzirdīgo bērnu tiesības izglītībā. Asamblejas delegāti to atbalstīja, savukārt SDR savu priekšlikumu atsauca.

Otrais priekšlikums, kuru iesniedza Beļģijas Flandrijas Nedzirdīgo federācija, bija EUD organizēt trīs līdz četrus gadus ilgu kopīgu forumu, kurā varētu piedalīties gan nacionālo nedzirdīgo organizāciju pārstāvji, gan citi nedzirdīgie cilvēki Eiropā, kuriem ir interese, lai diskutētu par dažādām aktualitātēm, kas skar nedzirdīgo dzīves kvalitāti. EUD valde šo priekšlikumu atzinīgi novērtēja, bet EUD ir citas prioritātes, uz kurām jākoncentrējas, lai uzlabotu nedzirdīgo kopienu redzamību visā Eiropā. Delegāti atbalstīja EUD valdes viedokli, un iesniedzējs priekšlikumu atsauca.

Trešais priekšlikums no Somijas Nedzirdīgo asociācijas skāra 

jautājumu par pieejamību ārkārtas situācijās un sagatavotību krīzēm ES dalībvalstīs. Ar šo priekšlikumu asociācija vēlējās, lai EUD veicinātu pieejamību, kā arī komunikāciju ārkārtas situācijās un sagatavotību krīzēm sadarbībā ar ES dalībvalstīm balstītu uz zīmju valodu. EUD valde to neatbalstīja, pamatojoties uz ES pieejamības tiesību aktu stāšanos spēkā 2025. gadā, bet apņēmās apkopot datus no visām ES dalībvalstīm. 

Nākamā Eiropas Nedzirdīgo savienības Ģenerālā asambleja notiks 2025. gada maijā Varšavā, Polijā.