26.08.2011
DISKRIMINĀCIJA: Nedzirdīgu studenti atskaita no koledžas
Sabiedrības Ziemeļu krasta koledžas (ASV) vadība taisnojas, ka nedzirdīgās Kristīnes Von Meringas – Formeres atskaitīšanai no māszinību programmas nav saistības ar diskriminācijas faktu, taču pati studente apgalvo, ka viņai tieši tādēļ nav dota iespēja pabeigt pilnu mācību kursu un iegūt māszinību speciālistes sertifikātu ar tiesībām strādāt šajā jomā.
„Uzskatu, ka viņi man ir parādā atvainošanos. Manuprāt, pasniedzēji mani nav pienācīgi novērtējuši – tā ir attieksme pret manu nedzirdības faktu, kas rada šo precendentu,” skaidro sieviete.
Koledžas izglītības korporācijas dekāne Diāna Gila min konkrētus iemeslus, kuri konstatēti prakses laikā, to skaitā studentes nespēju aptvert pacienta sāpju izpausmes. Pirms iestāšanās šajā programmā Formere esot parakstījusi līgumu, kurā apstiprina, ka spēj sadzirdēt trauksmes signālus un pacientu „saucienus pēc palīdzības”. Studente šāda līguma esamību apstiprina, taču piebilst, ka viņas lūgumu pēc tulka koledža esot noraidījusi.
Tulka atteikuma vēstulē minēts: lai nokārtotu programmas teorētisko pusi studentei vienmēr nodrošināta vieta pirmajos solos, kā arī pierakstu veicējs. Taču studente apgalvo, ka tulka klātbūtne būtu viņai palīdzējusi nokārtot kursa praktisko daļu un saka, ka koledža nav darījusi visu, lai viņai būtu iespēja koledžu absolvēt: „Uzskatu, ka viņiem jau sākumā bija uzskats, ka nedzirdīgs cilvēks nespēj būt sertificēta medicīnas māsa.”
Lai atvieglotu mācību procesu studente izmantojusi arī klēpjdatoru, lejuplādējot lekciju pierakstus. „Tas nebija viegls laiks, tomēr es to izturēju!”
Dekāne uzsver, ka lēmums par studentes atskaitīšanu no koledžas esot saskaņā ar skolas politiku un nav konstatēti pierādījumi par diskriminācijas esamību. Vienlaikus koledžas vadība apgalvo, ka likums paredz konfidencialitātes ( slepenības) ievērošanu attiecībā uz Formeres atskaitīšanas iemesliem: „Koledžas politika diskriminācijas jautājumu uztver ļoti nopietni un cenšas nodrošināt vidi, kur vienlīdzības un daudzveidības princips tiek stingri ievērots.”
Nedzirdību ārsti Formerei konstatēja, kad viņai bija viens gadiņš. Bērnībā vecāki viņu sūtīja uz runas attīstības nodarbībām, kā arī parūpējās par to, lai viņa apgūtu zīmju valodu. Formere iemācījās skaidri runāt, katru dienu pie spoguļa trenējot savu izrunu un sejas mīmiku.
„Esmu pateicīga saviem vecākiem. Sākumā man pašai bija bailes kā nedzirdīgai dzīvot dzirdīgo pasaulē,” atceras sieviete.
„Divdesmit gadus nostrādāju Amerikas Bankā. Pēc tam studēju šajā koledžā māszinības, lai varētu strādāt kā asistente nedzirdīgajiem un cilvēkiem ar attīstības traucējumiem. Arī tagad, kad esmu atskaitīta, savas cerības neatmetīšu un centīšos iestāties citā izglītības iestādē,” pārliecinoši saka Formere.
Pēc interneta materiāliem sagatavojusi: Laura Reisele