06.11.2012
Ir svarīgi pievērst uzmanību psihiskās veselības jautājumu risināšanai (video)
Katru gadu tiek organizēta Pasaules psihiskās/garīgās veselības diena (10. X), kuru atzīmē no 1992. gada. Ir ļoti daudz garīgo slimību, tostarp demence, autisms, epilepsija un citas, tāpēc svarīgi veicināt cilvēku informētību par garīgās veselības jautājumiem un tās traucējumu ārstniecību visā pasaulē, jo depresija mūsdienās ietekmē ap 350 miljonus pasaules iedzīvotāju, turklāt saslimušo skaits palielinās. Par to ziņots arī Eiropas Nedzirdīgo ( EUD) mājaslapā.
Šī gada tēma bija „Depresija: globāla krīze”
Visā pasaulē norisinās atklātas diskusijas par garīgām saslimšanām, investīcijām to novēršanā un ārstēšanā. Ļoti svarīgi, lai šādas saslimšanas laikus atklātu un pēc iespējas ātrāk uzsāktu ārstniecību, kamēr nav iestājusies hroniskā (ilgstošā/ ielaistā) stadija.
Kas ir depresija? Tā ir īpašs prāta stāvoklis, kas savukārt ietekmē to, kā cilvēks uztver un interpretē ( izjūt/ saprot) notikumus. Nopietna depresija kā slimība izpaužas ne tikai ar nomāktu garastāvokli, bet arī ar vispārēju psihiskās un fiziskās aktivitātes samazināšanos, izmaiņām miega ritmā un apetītē.
Parasti ir arī dažādi iekšējo orgānu funkcionāli traucējumi, kad neizdodas atrast fiziskus šo traucējumu cēloņus. Diagnoze var būt depresija, lai gan pacients pat nesūdzas par sliktu garastāvokli. Tas nozīmē, ka šo fizisko sajūtu cēloņi ir psihiska rakstura.
Tomēr vissmagākie depresijas gadījumi tiešām saistās ar nomāktu garastāvokli. Šīs skumju, izmisuma, vainas, dzīves jēgas zuduma sajūtas veselam cilvēkam ir grūti saprotamas. Depresija no ārpuses var būt arī gandrīz nemanāma , un tad to dēvē par smaidošo depresiju. Tad stāvoklis ir vēl smagāks – iekšējos negatīvos pārdzīvojumus cilvēks slēptj un apslāpē aiz mākslīga smaida.
Saslimt var jebkurš
Depresīvais stāvoklis var piemeklēt jebkuru cilvēku – gan jaunu, gan lielā vecumā, gan slimu, gan ar invaliditāti un, ja šo slimību neārstē, tas var pat novest pie pašnāvības. Tāpēc ar aizdomām par depresiju nekavējoši jāvēršas pie psihoterapeita, psihiatra vai ārsta, kas pārzina šīs abas specialitātes.
Psihoterapija palīdz izprast depresijas psiholoģiskos cēloņus, apzināt domas un rīcību, ko iespējams mainīt, lai depresija tiktu izārstēta un vairs neatkārtotos. Ir zināmi efektīvi depresijas ārstēšanas veidi, taču diemžēl pieeja ārstēšanai ir apgrūtināta lielākajā daļā valstu, un vairumā valstu (arī attīstītajās) tikai mazāk nekā 10% saslimušo saņem ārstēšanu.
Sāpes var rosināt komunikācijas grūtības, sociālā atstumtība
Cilvēkiem ar fizisku invaliditāti, arī ar dzirdes traucējumiem, garīgas problēmas var sākties jau pirms 14 gadu vecuma. Nedzirdīgi cilvēki bieži saskaras ar komunikācijas grūtībām un cieš sociālas izolācijas dēļ – sāpes un pārdzīvojumi par to dažos gadījumos var radīt nospiestību, bezcerību līdz pat depresijai.
Daudziem cilvēkiem nedzirdīgums rada sociālas atstumtības sajūtu, darba un izglītības iespēju ierobežotību. Arī viņu vajadzības attiecībā uz garīgās veselības problēmām netiek ievērotas un nodrošinātas, piemēram, medicīnas speciālisti nav apmācīti nedzirdīgu pacientu apkalpošanā. Nedzirdīgajiem vispār trūkst informācijas par šīs slimības ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, un nav arī līdzekļu viņu garīgās veselības problēmu ārstēšanai un izglītošanai par tām.
Nedzirdīgiem cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām vajadzīgi atbilstoši izvērtējumi, līdzekļi un pieejamība ārstēšanai. Slimnīcas un darbinieki vairāk jāizglīto jautājumos, kas saistās ar nedzirdīgo pacientu apkalpošanu.
Pētījumi rāda, ka nedzirdīgiem cilvēkiem attīstās smagākas garīgās veselības problēmas nekā dzirdīgajiem – ar bēdīgākām sekām attiecībā uz nedzirdīgo bērnu un pieaugušo garīgo veselību. Mūsdienu sabiedrībai jābūt informētai par garīgās veselības riskiem, ar kādiem nedzirdīgie cilvēki var saskarties.
ZINĀŠANAI! Galvenās depresijas pazīmes (simptomi)
·Pasliktinās garastāvoklis,
· zūd interese un prieks par agrāk patīkamām nodarbēm,
· mazāk enerģijas, lielāks nogurums,
· mazinās pašvērtējums, zūd ticība sev,
· sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta,
· pašnāvības domas,
· tādas emocionālas izpausmes kā skumjas, raudulīgums, bezcerīgums, vainas sajūta, bezvērtības sajūta, pesimisms,
· samazināta fiziskā aktivitāte vai arī uzbudinājums,
· grūti pieņemt lēmumus,
· pavājināta motivācija: izteikta atkarības sajūta, apātija – nevērība pret sevis kopšanu, intereses zudums par apkārt notiekošo, miega traucējumi,
· apetītes pavājināšanās, krišanās svarā vai pastiprināta apetīte ar svara pieaugumu u.c.
Tuvāk par to, kur un kā saņemt palīdzību, lasiet nesen atvērtajā mājaslapā: www.depresija.lv
Interviju ar LNS Rehabilitācijas centra psiholoģi Natāliju Beļakovu par depresijas tēmu skatīt šeit.
Sagatavoja: Ilze Kopmane