Eiropas Nedzirdīgo savienība (EUD) un Eiropas Vājdzirdīgo federācija (EFHOH) publicējušas jaunu pētījumu par attālinātās saziņas pakalpojumu pieejamību 30 Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Pētījums atklāj, ka daudzviet nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem cilvēkiem joprojām nav tādu pašu iespēju sazināties pa tālruni kā dzirdīgajiem.

Pētījums veikts no 2026. gada 8. aprīļa līdz 22. maijam. Tajā apkopota informācija no nedzirdīgo un vājdzirdīgo organizācijām, pakalpojumu sniedzējiem un elektronisko sakaru uzraudzības iestādēm. Kopumā saņemta 51 atbilde par situāciju 30 Eiropas valstīs. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi saziņas pakalpojumi ir pieejami, cik ilgi tie darbojas, vai par tiem jāmaksā un vai tos iespējams izmantot ārkārtas situācijās.

Tikai astoņās valstīs videozvanu pakalpojums pieejams visu diennakti

Pētījumā noskaidrots, ka 25 no 30 valstīm ir pieejams videozvanu pakalpojums ar zīmju valodas tulka starpniecību. Šis pakalpojums ļauj nedzirdīgam cilvēkam sazināties ar dzirdīgu cilvēku pa tālruni. Nedzirdīgais sazinās ar tulku zīmju valodā videozvanā, savukārt tulks nodrošina sarunas tulkojumu. Tomēr tikai astoņās valstīs šis pakalpojums ir pieejams visu diennakti, arī naktīs un brīvdienās. Turklāt dažās valstīs diennakts pakalpojums attiecas tikai uz noteiktiem zvanu veidiem.

Pētījumā atklātas arī citas problēmas:

  • Daudzviet jāgaida rindā, līdz ir pieejams tulks.
  • Atsevišķās valstīs ir ierobežots zvana ilgums vai pakalpojuma izmantošanas laiks.
  • Ne visur iespējams sazināties ar ārkārtas palīdzības dienestiem jebkurā diennakts laikā.
  • Ceļojot uz citu valsti, saziņas pakalpojumi var nebūt pieejami vai var rasties valodas barjera.

Labās prakses piemēri Eiropā

Pētījumā izcelta Zviedrija, kur noteiktas konkrētas prasības videozvanu atbildēšanas ātrumam. Vismaz 70 procentiem zvanu jāatbild 30 sekunžu laikā, bet vismaz 90 procentiem – vienas minūtes laikā. Savukārt Apvienotajā Karalistē ārkārtas videozvanu pakalpojumam britu zīmju valodā ir noteiktas obligātas pieejamības un kvalitātes prasības. Pakalpojums ir bez maksas un pieejams visu diennakti. Šie piemēri parāda, ka iespējams noteikt skaidras prasības, lai nedzirdīgajiem nebūtu ilgstoši jāgaida uz nepieciešamo saziņas pakalpojumu.

Kāda situācija ir Latvijā?

Arī Latvija ir viena no pētījumā iekļautajām valstīm, kurās pieejams videozvanu pakalpojums ar zīmju valodas tulku. Vienlaikus pētījumā norādīts uz vairākiem ierobežojumiem. Latvijā valsts apmaksātajam pakalpojumam ir noteikts stundu limits. Pētījumā arī norādīts, ka vidējais gaidīšanas laiks uz videozvanu ar tulku ir aptuveni 15 minūtes. Attiecībā uz ārkārtas situācijām pētījumā minēts, ka ārpus parastā pakalpojuma darba laika jāizmanto atsevišķs saziņas numurs. Šie dati parāda, ka arī Latvijā ir svarīgi turpināt darbu pie saziņas pakalpojumu pieejamības uzlabošanas.

Pētījuma rezultātus izmantos, lai rosinātu izmaiņas Eiropas Savienībā

EUD un EFHOH uzsver, ka nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem jābūt iespējai sazināties pa tālruni tikpat brīvi un patstāvīgi kā citiem cilvēkiem. Pētījuma rezultātus paredzēts izmantot, lai rosinātu stingrākas prasības Eiropas Savienības tiesību aktos, tostarp saistībā ar jauno Digitālo tīklu aktu. Organizācijas vēlas panākt, lai saziņas pakalpojumi būtu pieejami visu diennakti, bez nepamatotiem laika un izmantošanas ierobežojumiem, kā arī lai ārkārtas situācijās palīdzību varētu saņemt ātri un droši. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai pakalpojumus varētu izmantot arī ceļojot vai uzturoties citās valstīs.

Pētījuma galvenais secinājums ir skaidrs – iespēja piezvanīt ārstam, darba devējam, tuviniekiem vai palīdzības dienestiem nedrīkst būt atkarīga no cilvēka dzirdes, dzīvesvietas vai diennakts laika.

Plašāka informācija un pētījums angļu valodā pieejams Eiropas Nedzirdīgo savienības mājaslapā: https://eud.eu/mapping-relay-services-in-europe-what-our-survey-of-30-countries-found/