Tā ir iespēja uzzināt vairāk par nodarbinātības iespējām un atrast sev piemērotu darbavietu.

Kā piedalīties?

NVA tīmekļvietnē izvēlies sev piemērotāko uzņēmumu un reģistrējies dalībai.

Informācija par darba iespējām un pieteikšanos:

https://www.nva.gov.lv/lv/atverto-durvju-diena-personam-ar-invaliditati?fbclid=IwY2xjawVVI-NleHRuA2FlbQIxMABwZG9mAWJyaWQRMWpXTGkxaVkweE5SMTRWdzdzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEfo_AJpOJ9VD1CuYjrlR6LqZv4Ukp09WtKljKJuiiPtLoEAB3UDWjVsedKeDg_aem_–WhQZIShj9NvX4rgouKMA

Šajā numurā lasiet:

NEDZIRDĪGO NEDĒĻA 2026: IESTĀJOTIES PAR NEDZIRDĪGO TIESĪBĀM

Plašs atskats uz Starptautisko Nedzirdīgo nedēļu, kas norisinājās no 21. līdz 27. septembrim. Nedēļas programmā bija izglītojošas lekcijas, tikšanās skolās, Stūra mājas videogida zīmju valodā atklāšana, radošās darbnīcas un Nedzirdīgo dienas svētki.

75 GADI KOPĀ: CĪŅA PAR ZĪMJU VALODAS TIESĪBĀM

Pasaules Nedzirdīgo federācijas 75 gadu jubilejas konferencē Romā pulcējās aptuveni 450 dalībnieku no 63 valstīm. LNS domes priekšsēdētāja Inese Immure stāsta par konferencē apspriesto – zīmju valodu juridisko atzīšanu, nedzirdīgo cilvēku tiesībām un izaicinājumiem Eiropā un pasaulē.

VALSTS APMAKSĀTIE SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMI

Kādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pieejami cilvēkiem ar dzirdes invaliditāti, kur tos iespējams saņemt un kā pieteikties.

GRĀMATA “FORŠAIS GAILIS” IEPAZĪSTINA BĒRNUS AR ZĪMJU VALODU

Iznākusi jauna bērnu grāmata, kurā dzejoļi, ilustrācijas un video latviešu zīmju valodā palīdz apgūt alfabētu.

SENLAICĪGS MODINĀTĀJPULKSTENIS AR PAŠTAISĪTU GAISMAS SIGNĀLU

LNS muzeja krājumā nonācis neparasts vēsturisks priekšmets, kas atklāj, kā nedzirdīgie cilvēki jau pirms vairāk nekā 60 gadiem pielāgoja ikdienas ierīces savām vajadzībām.

TARTU APRIŅĶA NEDZIRDĪGO BIEDRĪBAI – 95

Ieskats Igaunijas nedzirdīgo kopienas vēsturē, Tartu apriņķa Nedzirdīgo biedrības 95 gadu jubilejas svinībās un Igaunijas Nedzirdīgo muzeja darbībā.

TAPUŠI VIDEO ZĪMJU VALODĀ AR PEP MAMMU PADOMIEM

Vecāku atbalsta projektā “Sadzirdēt ar sirdi” tapuši pieci video zīmju valodā ar praktiskiem padomiem bērnu audzināšanā. Lasiet arī par projekta rezultātiem un ģimeņu pieredzi.

Numurā lasiet arī par LNS tehnisko darbinieku Aināru Osmani un viņa pieredzi digitalizācijas jomā, Ivetas Krazes atkārtoto ievēlēšanu EDSO valdē, Raisas un Oļega Civkunovu 55 laulībā pavadītajiem gadiem, kā arī piemiņas rakstus par mūžībā aizgājušajiem kopienas biedriem.

Jaunāko izdevumu meklējiet savā e-pastā vai https://lns.lv/2026-gads/

Lai palīdzētu pārvarēt šādus izaicinājumus, cilvēkiem ar dzirdes invaliditāti ir pieejams valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums “Psiholoģiskās adaptācijas treniņi”, ko nodrošina SIA “LNS Rehabilitācijas centrs”.

Kas ir psiholoģiskās adaptācijas treniņi?

Psiholoģiskā adaptācija ir cilvēka spēja pielāgoties dažādām dzīves situācijām, pārmaiņām un sociālajai videi. Psiholoģiskās adaptācijas treniņu mērķis ir palīdzēt cilvēkam attīstīt prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgākai ikdienas dzīvei, saskarsmei un līdzdalībai sabiedrībā. Šāds atbalsts var būt īpaši nozīmīgs cilvēkiem, kuri piedzīvo saskarsmes grūtības, jūtas nedroši jaunās situācijās vai vēlas kļūt patstāvīgāki.

Kādas prasmes iespējams attīstīt?

Atbilstoši individuālajām vajadzībām psiholoģiskās adaptācijas treniņos var pievērst uzmanību vairākām jomām:

• Pašapziņas stiprināšanai – labāk izprast savas spējas, vajadzības un iespējas.
• Emociju atpazīšanai un izpratnei – mācīties apzināties savas emocijas un piemērotāk reaģēt dažādās situācijās.
• Saskarsmes prasmju pilnveidošanai – veidot pārliecinošāku komunikāciju un sadarbību ar citiem cilvēkiem.
• Pielāgošanās prasmēm – attīstīt spēju risināt sarežģījumus un pieņemt pārmaiņas.
• Patstāvības veicināšanai – stiprināt pārliecību par saviem lēmumiem un iespējām aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Konkrētais nodarbību saturs un darba metodes ir atkarīgas no klienta vajadzībām un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna.

Kāpēc šis pakalpojums ir svarīgs?

Dzirdes invaliditāte var ietekmēt ne tikai informācijas uztveršanu un saziņu, bet arī cilvēka iespējas veidot sociālos kontaktus, iegūt jaunu pieredzi un justies pārliecināti dažādās dzīves situācijās. Psiholoģiskās adaptācijas treniņi var palīdzēt attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai cilvēks veiksmīgāk pārvarētu ikdienas grūtības un justos drošāk sabiedrībā. Svarīgi uzsvērt, ka šis ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura uzdevums ir veicināt cilvēka pielāgošanās un sociālās funkcionēšanas prasmes.

Vai pakalpojums ir bez maksas?

Jā! Personām ar dzirdes invaliditāti, kuras atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, psiholoģiskās adaptācijas treniņus apmaksā valsts. Atbilstoši individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus iespējams saņemt kopumā līdz 150 stundām gadā.Svarīgi! Šis apjoms attiecas uz attiecīgajiem atsevišķajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem kopā, nevis uz katru pakalpojumu atsevišķi.

Kur iespējams saņemt pakalpojumu?

Pakalpojumu nodrošina SIA “LNS Rehabilitācijas centrs” Rīgā un Latvijas reģionos. Informāciju par konkrētu nodarbību pieejamību un norises vietām iespējams noskaidrot, sazinoties ar LNS.

Kā pieteikties?

Lai saņemtu valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, Latvijas Nedzirdīgo savienībā jāiesniedz iesniegums, norādot nepieciešamo pakalpojumu un kontaktinformāciju. Iesniegumu var iesniegt personīgi, pa pastu vai elektroniski atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām. Ja nepieciešama papildu informācija vai dokumenti, LNS par to informēs.

Plašāka informācija par pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un iesniegumu paraugiem pieejama LNS tīmekļvietnē: https://lns.lv/socialas-rehabilitacijas-pakalpojumi/

Atbalsta saņemšana ir iespēja stiprināt savas prasmes, kļūt pārliecinātākam par sevi un aktīvāk iesaistīties sabiedrībā!

Tas var radīt ilgstošas sekas, ietekmējot bērnu izglītību, veselību un iespējas pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Kad? 2026. gada 4. novembrī (trešdien).

Kur? Tiešsaistē, platformā Zoom.

Reģistrācija: https://us06web.zoom.us/

#LanguageDeprivation #SignLanguageRights #WFD75

Lai piedalītos pasākumā, darba devēji aicināti aizpildīt pieteikuma anketu NVA tīmekļvietnē un reģistrēt aktuālās brīvās darbavietas NVA.

Piedaloties pasākumā, darba devēji var arī stiprināt sava uzņēmuma tēlu, praksē apliecinot atvērtu un iekļaujošu attieksmi pret darbinieku dažādību. Tā ir iespēja parādīt, ka uzņēmumā ir svarīgas vienlīdzīgas iespējas un tiek novērtētas katra cilvēka profesionālās prasmes un potenciāls.

NVA palīdzēs darba devējiem organizēt tikšanos, saskaņojot pasākuma datumu un laiku, informējot un piesaistot piemērotus darba meklētājus, kā arī koordinējot tikšanās norisi un sniedzot dalībniekiem nepieciešamo atbalstu.

Iepriekš saskaņotajā laikā darba meklētāji ar invaliditāti kopā ar NVA pārstāvi viesosies uzņēmumā. Darba devējs iepazīstinās dalībniekus ar darba vidi un ikdienas darba procesiem, sniegs informāciju par brīvajām darbavietām, prasībām kandidātiem un karjeras iespējām, kā arī atbildēs uz dalībnieku jautājumiem. Plānotais tikšanās ilgums ir no vienas līdz pusotrai stundai.

Uzņēmuma apmeklējums ļauj darba meklētājiem gūt priekšstatu par to, ko vakances aprakstā ne vienmēr iespējams atspoguļot: darba ikdienu, vidi un kolektīvu. Savukārt darba devēji var klātienē iepazīt potenciālos darbiniekus, pārrunāt viņu prasmes un interesi par piedāvāto darbu, kā arī pastāstīt par karjeras iespējām uzņēmumā. Šāda tikšanās palīdz abām pusēm izvērtēt turpmākās sadarbības iespējas.

Darba devēji aicināti pieteikties arī NVA tiešsaistes semināriem 28. oktobrī un 10. novembrī par bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanu. Darba devējiem būs iespēja iegūt noderīgu informāciju par personu ar invaliditāti nodarbināšanu un ar to saistītajiem jautājumiem. Plašāka informācija un pieteikšanās: Konsultācija darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanu.

Papildu informāciju par dalību pasākumā var saņemt, zvanot uz NVA bezmaksas konsultāciju tālruni 80200206 vai rakstot uz e-pasta adresi konsultacijas@nva.gov.lv.

Pētījums veikts no 2026. gada 8. aprīļa līdz 22. maijam. Tajā apkopota informācija no nedzirdīgo un vājdzirdīgo organizācijām, pakalpojumu sniedzējiem un elektronisko sakaru uzraudzības iestādēm. Kopumā saņemta 51 atbilde par situāciju 30 Eiropas valstīs. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi saziņas pakalpojumi ir pieejami, cik ilgi tie darbojas, vai par tiem jāmaksā un vai tos iespējams izmantot ārkārtas situācijās.

Tikai astoņās valstīs videozvanu pakalpojums pieejams visu diennakti

Pētījumā noskaidrots, ka 25 no 30 valstīm ir pieejams videozvanu pakalpojums ar zīmju valodas tulka starpniecību. Šis pakalpojums ļauj nedzirdīgam cilvēkam sazināties ar dzirdīgu cilvēku pa tālruni. Nedzirdīgais sazinās ar tulku zīmju valodā videozvanā, savukārt tulks nodrošina sarunas tulkojumu. Tomēr tikai astoņās valstīs šis pakalpojums ir pieejams visu diennakti, arī naktīs un brīvdienās. Turklāt dažās valstīs diennakts pakalpojums attiecas tikai uz noteiktiem zvanu veidiem.

Pētījumā atklātas arī citas problēmas:

• Daudzviet jāgaida rindā, līdz ir pieejams tulks.
• Atsevišķās valstīs ir ierobežots zvana ilgums vai pakalpojuma izmantošanas laiks.
• Ne visur iespējams sazināties ar ārkārtas palīdzības dienestiem jebkurā diennakts laikā.
• Ceļojot uz citu valsti, saziņas pakalpojumi var nebūt pieejami vai var rasties valodas barjera.

Labās prakses piemēri Eiropā

Pētījumā izcelta Zviedrija, kur noteiktas konkrētas prasības videozvanu atbildēšanas ātrumam. Vismaz 70 procentiem zvanu jāatbild 30 sekunžu laikā, bet vismaz 90 procentiem – vienas minūtes laikā. Savukārt Apvienotajā Karalistē ārkārtas videozvanu pakalpojumam britu zīmju valodā ir noteiktas obligātas pieejamības un kvalitātes prasības. Pakalpojums ir bez maksas un pieejams visu diennakti. Šie piemēri parāda, ka iespējams noteikt skaidras prasības, lai nedzirdīgajiem nebūtu ilgstoši jāgaida uz nepieciešamo saziņas pakalpojumu.

Kāda situācija ir Latvijā?

Arī Latvija ir viena no pētījumā iekļautajām valstīm, kurās pieejams videozvanu pakalpojums ar zīmju valodas tulku. Vienlaikus pētījumā norādīts uz vairākiem ierobežojumiem. Latvijā valsts apmaksātajam pakalpojumam ir noteikts stundu limits. Pētījumā arī norādīts, ka vidējais gaidīšanas laiks uz videozvanu ar tulku ir aptuveni 15 minūtes. Attiecībā uz ārkārtas situācijām pētījumā minēts, ka ārpus parastā pakalpojuma darba laika jāizmanto atsevišķs saziņas numurs. Šie dati parāda, ka arī Latvijā ir svarīgi turpināt darbu pie saziņas pakalpojumu pieejamības uzlabošanas.

Pētījuma rezultātus izmantos, lai rosinātu izmaiņas Eiropas Savienībā

EUD un EFHOH uzsver, ka nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem jābūt iespējai sazināties pa tālruni tikpat brīvi un patstāvīgi kā citiem cilvēkiem. Pētījuma rezultātus paredzēts izmantot, lai rosinātu stingrākas prasības Eiropas Savienības tiesību aktos, tostarp saistībā ar jauno Digitālo tīklu aktu. Organizācijas vēlas panākt, lai saziņas pakalpojumi būtu pieejami visu diennakti, bez nepamatotiem laika un izmantošanas ierobežojumiem, kā arī lai ārkārtas situācijās palīdzību varētu saņemt ātri un droši. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai pakalpojumus varētu izmantot arī ceļojot vai uzturoties citās valstīs.

Pētījuma galvenais secinājums ir skaidrs – iespēja piezvanīt ārstam, darba devējam, tuviniekiem vai palīdzības dienestiem nedrīkst būt atkarīga no cilvēka dzirdes, dzīvesvietas vai diennakts laika.

Plašāka informācija un pētījums angļu valodā pieejams Eiropas Nedzirdīgo savienības mājaslapā: https://eud.eu/mapping-relay-services-in-europe-what-our-survey-of-30-countries-found/

Vebinārā tiks aplūkota iekļaujošā izglītība no nedzirdīgo cilvēku skatpunkta, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā nodrošināt, lai nedzirdīgie bērni un jaunieši varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības uz izglītību.

Pasākumā piedalīsies nedzirdīgo kopienas līderi, pedagogi un pētnieki no dažādiem pasaules reģioniem, kuri dalīsies pieredzē un zināšanās par iekļaujošas izglītības nodrošināšanu.

Vebināra norise:

• Datums: 2026. gada 14. oktobris.
• Dalība: bez maksas, ar iepriekšēju reģistrāciju.
• Valodas un pieejamība: starptautiskā zīmju valoda, angļu sarunvaloda un subtitri angļu valodā.

Reģistrācija: https://us06web.zoom.us/webinar/register/WN_yZr0QxbnSnSAowXrnHUmFg?_x_zm_rtaid=bTwtl0kfQZOW-2zLygk_zA.1791533750257.2bf319b14fdbc63b82ed25f817bfeaf3&_x_zm_rhtaid=33#/registration

29. septembrī 96 gadu vecumā mūžībā devusies Latvijas Nedzirdīgo savienības Goda biedre Veronika Cvetkova, ilggadēja nedzirdīgo jauniešu šūšanas skolotāja un aktīva LNS sabiedriskā darbiniece. Veronika Cvetkova dzimusi 1929. gada 12. novembrī Krāslavas rajonā. Mācījusies Laizānu Kurlmēmo skolā. Par Latvijas Nedzirdīgo biedrības biedri kļuva 1949. gadā.

Nozīmīga Veronikas darba dzīves daļa bija saistīta ar profesionālo izglītību. Viņa strādāja Rīgas MRU, bet vēlāk 20 gadus – 16. profesionāli tehniskajā vidusskolā par šūšanas skolotāju. Tolaik tā bija vienīgā skola Latvijā, kurā speciāli tika organizēta nedzirdīgo jauniešu profesionālā apmācība.

Veronikas lielākais ieguldījums nedzirdīgo kopienā bija jauno cilvēku izglītošana – viņa šuvēja profesijā apmācīja aptuveni 200 nedzirdīgu cilvēku. Saviem audzēkņiem Veronika bija ne tikai skolotāja, bet arī padomdevēja dažādos dzīves jautājumos.

Daudzus gadus Veronika aktīvi darbojās arī Latvijas Nedzirdīgo savienībā. 20 gadus viņa vadīja Rīgas reģionālās biedrības Latgales grupu, kas tolaik bija lielākā LNS grupa. Šajā laikā bija jārisina daudzi biedriem svarīgi jautājumi, jāorganizē sabiedriskā dzīve un jāpalīdz cilvēkiem dažādās situācijās.

Desmit gadus Veronika darbojās arī “Rītausmas” pensionāru padomē.

Īpaša vieta viņas dzīvē vienmēr bija teātrim. Veronika teātri spēlēja jau kopš pamatskolas laikiem, un īpaši viņai patika lugas ar humoristisku ievirzi.

Par ilggadējo darbu un nozīmīgo ieguldījumu nedzirdīgo cilvēku izglītošanā un sabiedriskajā dzīvē 1994. gadā Veronikai Cvetkovai tika piešķirts LNS Goda biedra nosaukums.

Veronikai bija kupla ģimene, tā viņai bija ļoti nozīmīga, un viņa labprāt pavadīja laiku kopā ar saviem tuviniekiem. Vasarās Veronika devās ciemos pie bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Arī cienījamā vecumā viņa turpināja interesēties par notikumiem Latvijas Nedzirdīgo savienībā, Latvijā un pasaulē.

Paldies Veronikai Cvetkovai par mūža ieguldījumu nedzirdīgo cilvēku izglītošanā, par ilggadējo darbu LNS un rūpēm par nedzirdīgo kopienu! Viņas paveiktais paliks daudzu cilvēku atmiņās un dzīvesstāstos.

Latvijas Nedzirdīgo savienības valde izsaka dziļu līdzjūtību Veronikas Cvetkovas ģimenei, tuviniekiem, draugiem un visiem, kuri viņu pazina.

Lai vieglas smiltis!