Pētījums veikts no 2026. gada 8. aprīļa līdz 22. maijam. Tajā apkopota informācija no nedzirdīgo un vājdzirdīgo organizācijām, pakalpojumu sniedzējiem un elektronisko sakaru uzraudzības iestādēm. Kopumā saņemta 51 atbilde par situāciju 30 Eiropas valstīs. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi saziņas pakalpojumi ir pieejami, cik ilgi tie darbojas, vai par tiem jāmaksā un vai tos iespējams izmantot ārkārtas situācijās.

Tikai astoņās valstīs videozvanu pakalpojums pieejams visu diennakti

Pētījumā noskaidrots, ka 25 no 30 valstīm ir pieejams videozvanu pakalpojums ar zīmju valodas tulka starpniecību. Šis pakalpojums ļauj nedzirdīgam cilvēkam sazināties ar dzirdīgu cilvēku pa tālruni. Nedzirdīgais sazinās ar tulku zīmju valodā videozvanā, savukārt tulks nodrošina sarunas tulkojumu. Tomēr tikai astoņās valstīs šis pakalpojums ir pieejams visu diennakti, arī naktīs un brīvdienās. Turklāt dažās valstīs diennakts pakalpojums attiecas tikai uz noteiktiem zvanu veidiem.

Pētījumā atklātas arī citas problēmas:

• Daudzviet jāgaida rindā, līdz ir pieejams tulks.
• Atsevišķās valstīs ir ierobežots zvana ilgums vai pakalpojuma izmantošanas laiks.
• Ne visur iespējams sazināties ar ārkārtas palīdzības dienestiem jebkurā diennakts laikā.
• Ceļojot uz citu valsti, saziņas pakalpojumi var nebūt pieejami vai var rasties valodas barjera.

Labās prakses piemēri Eiropā

Pētījumā izcelta Zviedrija, kur noteiktas konkrētas prasības videozvanu atbildēšanas ātrumam. Vismaz 70 procentiem zvanu jāatbild 30 sekunžu laikā, bet vismaz 90 procentiem – vienas minūtes laikā. Savukārt Apvienotajā Karalistē ārkārtas videozvanu pakalpojumam britu zīmju valodā ir noteiktas obligātas pieejamības un kvalitātes prasības. Pakalpojums ir bez maksas un pieejams visu diennakti. Šie piemēri parāda, ka iespējams noteikt skaidras prasības, lai nedzirdīgajiem nebūtu ilgstoši jāgaida uz nepieciešamo saziņas pakalpojumu.

Kāda situācija ir Latvijā?

Arī Latvija ir viena no pētījumā iekļautajām valstīm, kurās pieejams videozvanu pakalpojums ar zīmju valodas tulku. Vienlaikus pētījumā norādīts uz vairākiem ierobežojumiem. Latvijā valsts apmaksātajam pakalpojumam ir noteikts stundu limits. Pētījumā arī norādīts, ka vidējais gaidīšanas laiks uz videozvanu ar tulku ir aptuveni 15 minūtes. Attiecībā uz ārkārtas situācijām pētījumā minēts, ka ārpus parastā pakalpojuma darba laika jāizmanto atsevišķs saziņas numurs. Šie dati parāda, ka arī Latvijā ir svarīgi turpināt darbu pie saziņas pakalpojumu pieejamības uzlabošanas.

Pētījuma rezultātus izmantos, lai rosinātu izmaiņas Eiropas Savienībā

EUD un EFHOH uzsver, ka nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem jābūt iespējai sazināties pa tālruni tikpat brīvi un patstāvīgi kā citiem cilvēkiem. Pētījuma rezultātus paredzēts izmantot, lai rosinātu stingrākas prasības Eiropas Savienības tiesību aktos, tostarp saistībā ar jauno Digitālo tīklu aktu. Organizācijas vēlas panākt, lai saziņas pakalpojumi būtu pieejami visu diennakti, bez nepamatotiem laika un izmantošanas ierobežojumiem, kā arī lai ārkārtas situācijās palīdzību varētu saņemt ātri un droši. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai pakalpojumus varētu izmantot arī ceļojot vai uzturoties citās valstīs.

Pētījuma galvenais secinājums ir skaidrs – iespēja piezvanīt ārstam, darba devējam, tuviniekiem vai palīdzības dienestiem nedrīkst būt atkarīga no cilvēka dzirdes, dzīvesvietas vai diennakts laika.

Plašāka informācija un pētījums angļu valodā pieejams Eiropas Nedzirdīgo savienības mājaslapā: https://eud.eu/mapping-relay-services-in-europe-what-our-survey-of-30-countries-found/

Vebinārā tiks aplūkota iekļaujošā izglītība no nedzirdīgo cilvēku skatpunkta, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā nodrošināt, lai nedzirdīgie bērni un jaunieši varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības uz izglītību.

Pasākumā piedalīsies nedzirdīgo kopienas līderi, pedagogi un pētnieki no dažādiem pasaules reģioniem, kuri dalīsies pieredzē un zināšanās par iekļaujošas izglītības nodrošināšanu.

Vebināra norise:

• Datums: 2026. gada 14. oktobris.
• Dalība: bez maksas, ar iepriekšēju reģistrāciju.
• Valodas un pieejamība: starptautiskā zīmju valoda, angļu sarunvaloda un subtitri angļu valodā.

Reģistrācija: https://us06web.zoom.us/webinar/register/WN_yZr0QxbnSnSAowXrnHUmFg?_x_zm_rtaid=bTwtl0kfQZOW-2zLygk_zA.1791533750257.2bf319b14fdbc63b82ed25f817bfeaf3&_x_zm_rhtaid=33#/registration

29. septembrī 96 gadu vecumā mūžībā devusies Latvijas Nedzirdīgo savienības Goda biedre Veronika Cvetkova, ilggadēja nedzirdīgo jauniešu šūšanas skolotāja un aktīva LNS sabiedriskā darbiniece. Veronika Cvetkova dzimusi 1929. gada 12. novembrī Krāslavas rajonā. Mācījusies Laizānu Kurlmēmo skolā. Par Latvijas Nedzirdīgo biedrības biedri kļuva 1949. gadā.

Nozīmīga Veronikas darba dzīves daļa bija saistīta ar profesionālo izglītību. Viņa strādāja Rīgas MRU, bet vēlāk 20 gadus – 16. profesionāli tehniskajā vidusskolā par šūšanas skolotāju. Tolaik tā bija vienīgā skola Latvijā, kurā speciāli tika organizēta nedzirdīgo jauniešu profesionālā apmācība.

Veronikas lielākais ieguldījums nedzirdīgo kopienā bija jauno cilvēku izglītošana – viņa šuvēja profesijā apmācīja aptuveni 200 nedzirdīgu cilvēku. Saviem audzēkņiem Veronika bija ne tikai skolotāja, bet arī padomdevēja dažādos dzīves jautājumos.

Daudzus gadus Veronika aktīvi darbojās arī Latvijas Nedzirdīgo savienībā. 20 gadus viņa vadīja Rīgas reģionālās biedrības Latgales grupu, kas tolaik bija lielākā LNS grupa. Šajā laikā bija jārisina daudzi biedriem svarīgi jautājumi, jāorganizē sabiedriskā dzīve un jāpalīdz cilvēkiem dažādās situācijās.

Desmit gadus Veronika darbojās arī “Rītausmas” pensionāru padomē.

Īpaša vieta viņas dzīvē vienmēr bija teātrim. Veronika teātri spēlēja jau kopš pamatskolas laikiem, un īpaši viņai patika lugas ar humoristisku ievirzi.

Par ilggadējo darbu un nozīmīgo ieguldījumu nedzirdīgo cilvēku izglītošanā un sabiedriskajā dzīvē 1994. gadā Veronikai Cvetkovai tika piešķirts LNS Goda biedra nosaukums.

Veronikai bija kupla ģimene, tā viņai bija ļoti nozīmīga, un viņa labprāt pavadīja laiku kopā ar saviem tuviniekiem. Vasarās Veronika devās ciemos pie bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Arī cienījamā vecumā viņa turpināja interesēties par notikumiem Latvijas Nedzirdīgo savienībā, Latvijā un pasaulē.

Paldies Veronikai Cvetkovai par mūža ieguldījumu nedzirdīgo cilvēku izglītošanā, par ilggadējo darbu LNS un rūpēm par nedzirdīgo kopienu! Viņas paveiktais paliks daudzu cilvēku atmiņās un dzīvesstāstos.

Latvijas Nedzirdīgo savienības valde izsaka dziļu līdzjūtību Veronikas Cvetkovas ģimenei, tuviniekiem, draugiem un visiem, kuri viņu pazina.

Lai vieglas smiltis!

Šajā numurā lasiet par LNS valdes un domes pieņemtajiem lēmumiem – zemesgabala Elvīras ielā 19 iegādes jautājumu, LNS 2026. gada budžeta grozījumiem un citiem LNS darbībai aktuāliem jautājumiem. 

Aizvadīta Starptautiskā Nedzirdīgo nedēļa. No 21. līdz 27. septembrim Latvijā norisinājās Starptautiskā Nedzirdīgo nedēļa, kuras tēma šogad bija “Iestājoties par nedzirdīgo personu cilvēktiesībām”. 

Vairāk audzēkņu un studentu izmanto zīmju valodas tulka pakalpojumu. Šajā mācību gadā valsts apmaksātu zīmju valodas tulka pakalpojumu izglītības ieguvei izmanto 31 audzēknis un students 13 izglītības iestādēs. Pieaugošais pieprasījums vienlaikus rada jaunus izaicinājumus tulku darba organizēšanā. 

Jaunais mācību gads sācies ar jauniem mērķiem un iespējām. Kā jaunais mācību gads sācies Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolā, Rīgas Raiņa vidusskolā un Jelgavas Amatu vidusskolā, kur mācās nedzirdīgi un vājdzirdīgi skolēni.

Tulkošana nedzirdīgiem un neredzīgiem cilvēkiem – vairāk nekā tikai tulkošana. Somijas zīmju valodas tulce Mira Suomela dalās savā 25 gadu darba pieredzē un stāsta par taktilo zīmju valodu, haptisko komunikāciju un tulka lomu nedzirdīga un neredzīga cilvēka ikdienā. 

Gada balvas kultūrā 2025 ieguvējs – Nedzirdīgo kopienas koris. Kora dalībnieki, diriģente Brigita Skujiņa un koordinators Ivars Kalniņš stāsta par pirmo darbības gadu, dziedāšanu zīmju valodā, saņemto apbalvojumu un nākotnes iecerēm. 

Numurā lasiet arī par LNS Rīgas RB Jelgavas grupas sarunu ar Jelgavas pašvaldību, Jāņa Circeņa skolas burtnīcām, kas glabā liecības par nedzirdīgo izglītību 20. gadsimta 30. gados, LNS kopienas deju kolektīva vasaras nometni, Latvijas jauniešu panākumiem pirmajās Eiropas Nedzirdīgo jaunatnes spēlēs Hannoverē un citām LNS, biedrību, kultūras un sporta aktualitātēm.

Uz tikšanos oktobrī!

Izdevumu “Kopsolī” meklē savā e-pastā vai https://lns.lv/2026-gads/

Videomateriālu veido piecas īsfilmas zīmju valodā ar subtitriem latviešu valodā. Lai arī videomateriāls ir radīts, īpaši domājot par vecākiem ar dzirdes traucējumiem, PEP mammas uzskata, ka tas ir noderīgs ikvienam vecākam – kā nedzirdīgajiem, tā dzirdīgajiem, jo uzskatāmi skaidro, kā vieglāk piedzīvot ikdienu kopā ar bērnu.

Video “Bērns lielajās emocijās un kā reaģēt” skaidro, ka negatīva uzvedība liecina par bērna emocionālu pārslodzi, nevis kaitniecību, un māca, kā vecākiem šādās situācijās reaģēt veselīgi un kā atbalstīt bērnu.

Sērijā “Ko dod 1:1 laiks ar bērnu” stāstīts par to, kāpēc ir svarīgi vecākiem pavadīt kvalitatīvu laiku divatā ar bērnu, skaidrots, kāpēc bērnam vecāku uzmanība ir tik svarīga, kā to nodrošināt un kā šāda kopā būšana palīdz veidot ciešu saikni starp vecākiem un bērnu, ienesot ģimenē vairāk miera, sadarbības un savstarpējas sapratnes.

Materiālā “Mazuļu sajūtu skaidrojums” PEP mamma un fizioterapeite Ieva Ozoliņa parāda un izskaidro aprūpes pamatprincipus – celšanu, velšanu, autiņbiksīšu maiņu, ģērbšanu, atraudziņas gaidīšanu, nēsāšanu.

Video “Rotaļāšanās un rotaļām droša vide” stāstīts par to, kāpēc rotaļāšanās ir tik ļoti svarīga bērnam un viņa attīstībai. Izskaidrots, kā iekārtot rotaļām drošu vidi, un parādīti piemēri par bīstamām situācijām un kā tās novērst.

Savukārt sērijā “Vecāka resursi” stāstīts par to, kā un kāpēc vecākiem vajadzētu parūpēties arī par sevi. Izskaidrots, kas ir iekšējie resursi, kas ir ārējie resursi, un kā rūpes par saviem resursiem un atbalsta pieņemšana var uzlabot vecāku labsajūtu un palīdzēt ikdienā.

Videomateriāls ““Droši kopā” – Praktiski padomi vecākiem bērna aprūpē un attiecību veidošanā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par videomateriāla satur atbild projekta realizētājs biedrība “PEP mammu apvienība” sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību. PEP mammu sagatavoto tekstu zīmju valodā atveido LNS Kopienas centra pārstāve Krista Freimane.

Projekts tika finansēts no valsts budžeta programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” projektu pieteikuma – “Atbalsts ģimeņu interešu pārstāvošo NVO pamatdarbības nodrošināšanai.”

2. oktobrī
20.50 – “Izvēlies Latvijas nākotni!” Partiju līderu fināla debates — LTV1 un REplay.lv.

3. oktobrī
8.00 – “15. Saeimas vēlēšanas. Rīta Panorāmas speciālizlaidums” — LTV7 un REplay.lv.
12.00 un 15.00 – “Izvēlies nākotni! 15. Saeimas vēlēšanas. Ziņu speciālizlaidums” — LTV1 un REplay.lv.
21.10 – “Izvēlies Latvijas nākotni! 15. Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanu nakts” — REplay.lv.

4. oktobrī
8.00 – “15. Saeimas vēlēšanas. Rīta Panorāmas speciālizlaidums” — LTV7 un REplay.lv.
18.30 – Diskusija par 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem — LTV7 un REplay.lv.

Plkst. 14.00 LNS Kopienas centrā aicinām uz lekciju “Zīmju valodas pasaulē un Baltijā: struktūra, daudzveidība un pārmaiņas”.

Lekciju vadīs Pēters Zalāns Herbste-Romaneks, Tallinas Universitātes igauņu zīmju valodas pētnieks.

Būs iespēja uzzināt vairāk par zīmju valodu daudzveidību, to struktūru un pārmaiņām, kā arī zīmju valodu attīstību Baltijā un citviet pasaulē.

25. septembrī plkst. 14.00

LNS Kopienas centrs, Elvīras iela 19 k-2, Rīga

Ieeja bez maksas!

Aicinām ikvienu interesentu!

Nedēļas pirmā diena veltīta ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 20 gadiem un nacionālajām zīmju valodām.

ANO Konvencija ir nozīmīgs pamats nedzirdīgo cilvēku tiesību stiprināšanai – tā atzīst zīmju valodas nozīmi un paredz vienlīdzīgas iespējas, informācijas un pakalpojumu pieejamību, tiesības uz izglītību un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā.

Kas šo gadu laikā ir mainījies Latvijā? Kādus ieguvumus Konvencija devusi nedzirdīgajiem un kur vēl joprojām ir problēmas?

Par to intervijā stāsta LNS prezidents Edgars Vorslovs.

Atkārtoti publicējam arī 2022. gadā tapušo videomateriālu zīmju valodā par ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā skaidrots, kas ir šī Konvencija un kāpēc tā ir nozīmīga. Videomateriāls sagatavots LNS projekta “Demokrātijas kultūras laboratorija” ietvaros ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu.

Aicinām skatīties, uzzināt vairāk un zināt savas tiesības!